Canzoni

🇱🇻 MAIGA VARA

Kas paspēja beigties, tas netika sākts
No mums pāri palika uguns un nakts
Var nejust, ne naidu, ne mīlu, neko
Tik vienaldzīgs tukšums, nu elpoju to
Tev acis kā ezeri, pazīstu tos
Tavos ūdeņos pazūdu, dziļākajos

Tev ir maiga vara tāda,
Kas lēni, klusām ārda
Un gāž uz lāpstiņām
Tev ir maiga vara tāda
Vairs nav man sava vārda
Top tava gaisma par atmiņām

Kur strauji kūst ledus, tur pali steidz pāri
Tu drīksti teikt taisnību, pat ja tu mani māni
Tur madaru pļavā mēs redzējām spāri
Tik mūsu tā bija, tik dziļi tu skāri
Tev acis kā ezeri, pazīstu tos
Tavos ūdeņos pazūdu, dziļākajos

Tev ir maiga vara tāda,
Kas lēni, klusām ārda
Un gāž uz lāpstiņām
Tev ir maiga vara tāda
Vairs nav man sava vārda
Top tava gaisma par atmiņām

Nav, it ne dvēseles apkārt vienas
Kas saprastu, paliks vai grims
Es nekaunos, es padodos
Tikai dzīve būs tā, kas mūs šķirs

Tev ir maiga vara tāda,
Kas klusām ārda
Un gāž

Tev ir maiga vara tāda,
Kas lēni, klusām ārda
Un gāž uz lāpstiņām
Tev ir maiga vara tāda
Vairs nav man sava vārda
Top tava gaisma par atmiņām

🇱🇻 TU SAKI

Ay, ay ay, man bija meitene, kas ļoti ļoti saista
Viņa teica: "ļoti, ļoti man tevi pazaudēt bailes"
Smaids viltīgs un acis bet ļoti ļoti skaistas
Uz tiem draudzeņu pasākumiem man bija ļoti bail laist
Bet viss ķipa bija okei, gājām bieži vakariņās
Viņai nekad nepatika, ka par daudz grib zināt
Bet par manīm īpaši viņa negribēja daudz un
Viss laikam bija okei, kamēr vēl man bija nauda
Tad viss palika dīvaini, parādījās jauni draugi
Vairāk nepalika pie manis, ķipa vienmēr darbi daudz
Tur un tur vienmēr jābrauc ar ģimeni uz weekend’u
Darba dienās nogurums; satikties nav laba ideja
"Kas ar tevi nu dievs ir, es nevaru satikt vairs draugus?"
Nē, tu protams vari, bet nedomāju, ka viss ir balti
Un tā tā dzīve rit, līdz es pieķēru ar citu
Es atkal iemīlēju citu, da i pizdu to visu

(Tu) Saki tev vienalga, kā ir
Tu gribi tik ar mani
Būt man blakus pat, ja nav nekā
Tu gribi ar mani no jauna sākt
Tu saki tas nav naudā
Tu gribi tik ar mani
Būt man blakus pat, ja nav nekā
Tu gribi ar mani no jauna sākt

Mūsu attiecības veidojas, mūsu attiecības irst
Es saku, ka tevi mīlu, bet reāli vajadzētu sūtīt dirst
Kā muša uz medu, bet atkal dabū acīs piparus
Tavam priekam man vienmēr ir atlikts cipars
Tā nav meitene no tindera vai šļura klubā
Tu man biji viena tāda, tikmēr kretīni tev lien tuvāk
Bet ar mani runāt tev nav laika, vienmēr tā ir maz
Kaut ar uzgriez man muguru, bet es neduršu tajā nazi
Dzirdi, kaza? Ups, piedod, es gribēju teikt zaķīt
Pēc padsmit gadiem viss, ko es ienīstu, tev pēkšņi patīk
Jā, es neesmu svētais, bet pagale nekad nedeg viena
Kaut ar spļauj man sejā, par tevi domāju katru dienu
Tātad, viņš viņu mīl, viņa viņu nē
Bet manas drēbes pie tavas gultas liecina par ko citu, vai ne
Tā tās dienas rit, līdz aizgāji ar citu
Bet vienmēr tevi mīlēšu, da pizdu i to visu

(Tu) Saki tev vienalga, kā ir
Tu gribi tik ar mani
Būt man blakus pat, ja nav nekā
Tu gribi ar mani no jauna sākt
Tu saki tas nav naudā
Tu gribi tik ar mani
Būt man blakus pat, ja nav nekā
Tu gribi ar mani no jauna sākt

🇱🇻 PAZUST MĀKOŅOS

Nav naktīm jāmelo, ir jālido
Un smaidot mēnesim soļus dzirdēsim
Kā ķēmi zogas, tiem jāizlokas
Ir laime jātēlo, ir jālido
Kā naktīs raganām koši sarkanām
Bet tu neizbēgsi, tu durvis slēgsi
Ja sirds var lūzt un sadrūp putekļos
Tad var smiekli plūst, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas spalviņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos
Būs ilgi jādomā, vai jālido
Kā zvaigznei ezerā citā vakarā
Žēl, ka nesasteidzas un laime beidzas
Ja sirds man lūzt un satin putekļos
Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas paniņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos
Mmmmmmm mmmm
Ja sirds var lūzt
Un sadrūp putekļos
Tad var smiekli plūst
Var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos
Kaut pazust mākoņos
Ja sirds man lūzt un satin putekļos
Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas paniņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos